3200

Katru gadu 3200 bērniņu augšana mammas vēderā apstājas no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ.

7

Izirst kata septītā grūtniecība

20000

Vidēji katram cilvēkam ir 3 - 5 tuvākie, ar kuriem tiek līdzdalīti dzīves svarīgākie notikumi. Tas nozīmē, ka Latvijā ik gadu bērna zaudējuma sāpes līdzdala vismaz 20 000 cilvēku.

Lielas cerības un pēkšņas beigas

Tomēr neviena bērna pēdiņas nav par mazu, lai atstātu pēdas šajā pasaulē.

Katru gadu 3200 bērniņu augšana mammas vēderā apstājas no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ – izirst katra septītā grūtniecība.

Šī smagā zaudējuma brīdī sāpes liek sajusties ļoti, ļoti vientuļi – pa galvu maļas jautājums “kāpēc tas notiek tieši un tikai ar mani?”. Taču tas nenotiek “tikai ar mani”. IZIRST KATRA SEPTĪTĀ GRŪTNIECĪBA. Bērna zaudējums nav tikai traģisks notikums vien. Tas kļūst par neaprakstāmu izdzīvošanas ceļu.

Zaudējuma sāpes ir gan tiem vecākiem, kuru mazais bija rīsa graudiņa lielumā, gan tiem, kuru bērniņš piedzimst nedzīvs vai mirst  uzreiz pēc dzemdībām.

Lielas cerības un pēkšņas beigas

Tomēr neviena bērna pēdiņas nav par mazu, lai atstātu pēdas šajā pasaulē.

Katru gadu 3200 bērniņu augšana mammas vēderā apstājas no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ – izirst katra septītā grūtniecība.

Šī smagā zaudējuma brīdī sāpes liek sajusties ļoti, ļoti vientuļi – pa galvu maļas jautājums “kāpēc tas notiek tieši un tikai ar mani?”. Taču tas nenotiek “tikai ar mani”. IZIRST KATRA SEPTĪTĀ GRŪTNIECĪBA. Bērna zaudējums nav tikai traģisks notikums vien. Tas kļūst par neaprakstāmu izdzīvošanas ceļu.

Zaudējuma sāpes ir gan tiem vecākiem, kuru mazais bija rīsa graudiņa lielumā, gan tiem, kuru bērniņš piedzimst nedzīvs vai mirst  uzreiz pēc dzemdībām.

Ja vecākiem nav iespējas atvadīties no sava Zvaigžņu bērna, viņu sēras un dziedināšana norit ilgāk un grūtāk.

Tāpēc mēs, Zvaigžņu bērnu vecāki, brāļi, māsas, radi un draugi esam radījuši Dvēseļu dārza projektu Torņakalnā. Tā būs vieta, kur atvadīties un atminēties gaidītos, bet nepiedzimušos un mirušos bērniņus.

Ja vecākiem nav iespējas atvadīties no sava Zvaigžņu bērna, viņu sēras un dziedināšana norit ilgāk un grūtāk.

Tāpēc mēs, Zvaigžņu bērnu vecāki, brāļi, māsas, radi un draugi esam radījuši Dvēseļu dārza projektu Torņakalnā. Tā būs vieta, kur atvadīties un atminēties gaidītos, bet nepiedzimušos un mirušos bērniņus.

Dvēseļu dārza projekta autores ir tēlniece Inta Berga un arhitekte Dace Putniņa. Dvēseļu dārzs iecerēts kā apļveida vides mākslas objekts 6 m diametrā, kura viena mala nosēta ar dažāda augstuma tērauda caurulītēm, kuru galos iestrādāti un izgaismoti slīpēti kristāli, atgādinot pieneņu pūkas, kas, palaistas gaisā, pārvēršas par  zvaigžņu jumu.

No vides objekta centra – vietas, kurā vecāki, ja vēlēsies, varēs izkaisīt sava Zaigžņu bērna pelnus, pretī debesīm allaž stiepsies gaismas stars. Dvēseļu dārza kompozīcijā ir paredzēti kāpņveida soli, kuri simbolizē ceļu pāri ciešanu kalnam, kura virsotnē pamazām ataust apziņa – mana Zvaigžņu bērna dzīvei ir nozīme un šī nozīme laikam ejot nevis mazinās, bet kļūst skaidrāka, lielāka, dziļāka. Pēdas kļūst arvien saskatāmākas.

Dvēseļu dārzs būs vieta, kur izsāpēt kopā.